SEPTĪTĀS DIENAS ADVENTISTU CĒSU DRAUDZE

Draudzes dzīve

Vai vakcinācija ir minēta Bībelē?

OCTOBER 5, 2021, https://www.adventistreview.org/2110-20

vBībeliski teoloģiskas pārdomas par aktuālu problēmu
Jiří Moskala
Šis raksts ir nedaudz rediģēta versija komentāriem, kuri sākotnēji tika publicēti SDA Ģenerālkonferences Veselības kalpošanas nodaļā.

Vārds “vakcinācija” Bībelē nav sastopams. Tas pats attiecas uz daudziem citiem svarīgiem ar veselību saistītiem terminiem kā , piemēram, “vitamīns”, “asins pārliešana”, “augsts asinsspiediens”, “nieru transplantācija”, “injekcija”, “tabletes”, utt. Bībelē nav pieminēta kustība ‘Mātes pret braukšanu dzērumā’, nav minētas kampaņas pret smēķēšanu, nav doti norādījumi par nodarbībām sporta zālē, svaiga gaisa un ūdens dzeršanas svarīgumu, roku mazgāšanu pirms katras ēdienreizes, zobu tīrīšanu, utt. Mēs varētu izveidot vēl daudz garāku sarakstu ar šādu labo padomu sarakstu, kas nav tieši aplūkoti Svētajos Rakstos.

Kas ir tavā Bībelē?

Vai šajā garākajā sarakstā būtu iekļauta pavēle “Vakcinējies!” vai "Nevakcinējies!"?. Pieņemot lēmumu par to, vakcinēties vai nē, mums ir vajadzīga dievbijība. Lai gan Bībele nav medicīnas mācību grāmata par veselību, Bībeles mācības var palīdzēt cīnīties ar dezinformāciju gan vispārīgos jautājumos, gan arī veselības jautājumos. Svētie Raksti piedāvā svarīgus veselības principus, kuriem ir jābūt (a) šādu pārdomu pamatā, (b) labumu sniedzošiem un (c) elementiem, kurus mēs varam ieviest ikdienas dzīvē. Vispārējais noteikums ir vienkāršs: tas, kas ir saskaņā ar Bībeles veselības principiem un nav tiem pretrunā, ir pieļaujams. Kāds varētu iebilst un teikt, ka tas varētu tikt rekomendēts, ja ir jāsaglabā veselība vai dzīvība.

Ir atļautas darbības, kas saskan ar Dieva atklāsmi, lai gan tās nav tieši minētas Bībelē. Tādas aktivitātes kā sabatskolas vadīšana vai kopīgas maltītes baudīšana sabatā pēc dievkalpojuma; Svētā Vakarēdiena svinēšana katru ceturksni; skolu un slimnīcu būvēšana, draudzes konferenču, ūniju organizēšana, utt. Citiem vārdiem sakot, ir aizliegts (1) viss, kas ir pretrunā ar

Dieva nepārprotamajām pavēlēm, un/vai (2) ir pretrunā ar vispārējiem dzīves principiem, kas izteikti Dieva Vārdā.

Šie divi principi nepārprotami saskan ar pirmajiem diviem baušļiem, ko Dievs deva Ādamam Ēdenes dārzā: “Un Dievs Tas Kungs pavēlēja cilvēkam, sacīdams: "No visiem dārza kokiem ēzdams ēd, bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi." (1. Moz. 2:16,17 NIV). Ievērojiet to, ka Dievs vispirms deva brīvību, radot cilvēkiem drošu vietu dzīvībai un izaugsmei (vispārējs noteikums), un pēc tam noteica skaidras robežas: nedrīkst ēst no viena koka, “no labā un ļaunā atzīšanas koka”. Tā bija īpaša pavēle. Nebija nepieciešams nemaz uzskaitīt visu, kas ir atļauts: jūs drīkstiet ēst no ābeles, apelsīna, vīģes, bumbieru, banānu koka, utt. Tas viss tika iekļauts vispārējā paziņojumā par brīvību "ēst no jebkura koka dārzā." Tomēr konkrētais aizliegums bija skaidri jānorāda.

Šis pats saprātīgais noteikums ir jāpiemēro jautājumam par vakcināciju: tas, kas nav aizliegts, ir pieņemams, ja tas ir saskaņā ar Dieva atklātajiem veselības principiem.

Noteikumi par vakcināciju – un vēl daudz kas.

Patiešām, skatoties no bībeliski teoloģiskās perspektīvas vakcinācijas nozīmi var pierādīt dažādi. Lūdzot un pārdomājot, apsveriet šādus principus:

Dievs ir vienīgais dziedinātājs, patiesais ārsts, kas var dziedināt visas mūsu slimības (5. Mozus 7:15; 28:60; Ps. 103:3; Lūkas 4:40; 6:18; 7:21). 2. Mozus grāmatā 15:26 Dievs apsolīja, ka neviena slimība (vai mēris), ko Viņš sūtīja uz Ēģipti, nepiemeklēs izraēliešus, ja tie ievēros Viņa pavēles. Viņš arī aizsargās Savu tautu septiņu pēdējo mocību laikā, tāpat kā Viņš pasargāja Izraēlu no Ēģiptes mocībām (skat. Atkl. 16). Nav tādas slimības, ko Viņš nevarētu izārstēt. Viņš saviem bērniem ir dzīvības avots un devējs. Viņš dod pilnvērtīgu dzīvi (Jāņa 11:25; 14:6). Zinātniskā un tradicionālā medicīna var būt noderīga. Bet tikai Debesu Kungs var dot garantiju, ka viņš saglabās un atjaunos veselību, kad Viņš to vēlēsies.

Dievs radīja cilvēkus pēc Sava tēla (1. Moz. 1:27) kā inteliģentas būtnes, lai tās izmantotu savu prātu, lai spriestu un iegūtu zināšanas un spētu izšķirt, kas ir pareizi, labi un noderīgi. Cilvēkiem veselais saprāts ir jāizmanto saskaroties ar dzīves problēmām. Mēs esam racionālas būtnes, un mūsu Radītājs dod mums spēju domāt un spriest, kas vislabāk noder mūsu veselībai. Mūsu Kungs vēlas, lai mēs rūpētos par savu ķermeni un dzīvotu atbildīgu dzīvi, jo mēs esam atbildīgi Viņa priekšā. Pāvils skaidri saka: “Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis, kas ir jūsos un ko jūs esat saņēmuši no Dieva, un ka jūs nepiederat sev pašiem? Jo jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu pagodiniet Dievu ar savu miesu! “(1. Kor. 6:19, 20, NIV;1. Kor. 3:16, 17; 2. Kor. 5:10). Mūsu garīgā veselība ir cieši saistīta ar mūsu fizisko, garīgo, emocionālo un sociālo labklājību.

Lai zinātu, ko darīt vai nedarīt, ne vienmēr mums ir nepieciešams “tā saka tas Kungs”, jo Viņš var parādīt, un mēs varam redzēt daudzu mūsu pieņemto lēmumu un to sekojošās rīcības pozitīvās un negatīvās sekas. Tomēr visam, ko mēs darām, vajadzētu balstīties uz Bībeles principiem.

Domājot par vakcināciju, mēs redzam, ka šis produkts ir radīts dzīvības glābšanai. To ir radījuši cilvēki, kuriem Dievs ir devis spēju domāt un būt radošiem. Mēs varam pateikties Dievam par gudrību, ko Viņš dod speciālistiem, kuri veic pētījumus un izgudrojumus. Un vēl mēs varam pateikties Viņam un Viņa cilvēkresursiem – mediķiem par labo, ko viņi dara dzīvības saglabāšanā un atjaunošanā (Dan.12:4).

Mums nevajadzētu gaidīt, ka Dievs darbosies mūsu labā, ja mēs neievērosim dzīves pamatprincipus un būsim nevērīgi, neobjektīvi, slinki vai pārgalvīgi tos īstenojot savā dzīvē. Lai gūtu panākumus, nepietiek tikai ar lūgšanām pēc zināšanām. Nepieciešama arī rūpīga mācīšanās. Vēlreiz, nepietiek tikai lūgt pēc Dieva palīdzības labas ražas novākšanā un pēc tam nevēlēties apstrādāt laukus un smagi strādāt pie labības kopšanas. Tādā pašā veidā no mūsu puses būtu pārgalvīgi un augstprātīgi lūgt, lai Dievs mums dod labu veselību, kamēr mēs neievērojam veselības principus un nevēlamies pētīt un pielietot mūsdienu medicīnas rezultātus, kurus Viņš mums ir ļāvis atklāt, lai palīdzētu ciešanās nonākušajai cilvēcei. Mums ir cieši jāstrādā Dieva vadībā un svētībā. “Ja Tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā. Ja Tas Kungs pilsētu neapsargā, tad velti sargs nomodā.”(Ps.127:1) (1)

Dievs vēlas, lai mēs saglabātu savu un visu citu veselību vislabākajā iespējamajā formā un stāvoklī (3. Jāņa 2. nodaļa), lai ne tikai dzīvotu ilgāk, bet lai mēs arī varētu kalpot citiem un būt noderīgi pēc iespējas ilgāk. Kāpēc nomirt priekšlaicīgi tikai tāpēc, ka mēs noraidām līdzekļus, kas ir pieejami, lai aizsargātu un pagarinātu mūsu dzīvi, tādējādi ļaujot mums būt par svētību citiem?

Dievs pavēl mums sargāt dzīvību un rūpēties par savu tuvāko veselību (3. Moz. 19:18; Ece. 34:4, 16). Šajā ziņā vakcinācija ir nesavtīga rīcība, kas veicina citu cilvēku labklājību un aizsardzību. Ilgtermiņa pētījumos par vakcinācijas ietekmi joprojām ir daudz nezināmo, taču ieguvumi ievērojami pārsniedz zināmās un iespējamās problēmas. Tādējādi vakcinācija ir labestības un laipnības akts, jo tā palīdz pasargāt citus no smagām slimībām, hospitalizācijas un nāves.

Lūgšanas par dziedināšanu un dzīvību neanulē to, ka ir jālieto dažādas zāles, jāveic operācijas, vai jāveic vakcinācija. Zināšanas, kā tās pielietot, ir atkarīgas no dzīves situācijām. Nāk prātā vairāki piemēri no Bībeles. Dievs būtu varējis veikt brīnumu un acumirklī ar Savu spēku dziedināt mirstošo ķēniņu Hiskiju, bet tā vietā Viņš izvēlējās viņu dziedināt, izmantojot vīģes rausi (2. Ķēniņu 20:5-7; Jes. 38:21). Dievs apsolīja viņu dziedināt, tomēr pravietis bija tas, kurš atnesa labo vēsti un pavēlēja uzlikt vīģu rausi uz viņa brūces.

Jēzus būtu varējis izdziedināt aklu cilvēku tikai ar savu vārdu, taču šim nolūkam Viņš izmantoja zemi, kas tika sajaukta ar siekalām. Viņš lika arī cilvēkam iet un mazgāt acis, lai iegūtu redzi (Jāņa 9:1, 6, 7). Naāmanam bija jāiet un jāmazgājas Jordānas upē septiņas reizes, lai viņš tiktu dziedināts no spitālības (2. Ķēniņu

5:10-14). Visos šajos gadījumos brīnumus darošais Dievs izvēlējās sniegt mācības par to, ka ir jābūt ciešai sadarbībai starp Dievu un cilvēkiem, izmantojot pieejamos līdzekļus. Vakcīnas saglabā veselību un aptur slimību izplatīšanos, un "nav ticības noliegums saprātīgi izmantot racionālus līdzekļus".(2)

Profilakse vienmēr ir svarīgāka par ārstēšanu. Bībelē ir pavēle par izvairīšanos no slimošanas (Jāņa 10:10; 1.Kor.6:20; 3.Jāņa 2). Veseli un fiziski labi attīstīti ķermeņi ir par godu Radītājam. Katra saprātīga kristieša motivācijai vajadzētu būt ne tikai saglabāt savu veselību un drošību, bet arī savas ģimenes un sabiedrības veselību un drošību. Būt veselam nenozīmē tikai vakcināciju, bet gan līdzsvarota dzīvesveida izveidošanu un uzturēšanu, kas nodrošina labu garīgo, fizisko, emocionālo stāvokli, lai pēc iespējas ilgāk kalpotu Dievam un citiem visefektīvākajā veidā. Elena Vaita brīdina: ”Māciet cilvēkus labot ieradumus un ar veselību saistītas darbības, atceroties, ka unce profilakses ir daudz vērtīgāka nekā mārciņa ārstēšanas. Lekcijas un pētījumi šajā jomā izrādīsies visvērtīgākie.”(3) Vakcinācija ir tā, kas novērš potenciāli nāvējoša vīrusa izplatīšanos mūsos vai caur mums uz citiem. Vakcinācija, kas nav nekas maģisks, ir jāatbalsta. To var izdarīt saprātīgi izvēloties, piemēram, dzīvot garīgu, lūgšanās balstītu dzīvi, piekopt veselīgu dzīvesveidu, sniegt garīgas liecības un uzticēties Dievam. Šīs darbības norāda uz vakcināciju, kad tā ir nepieciešama un ir pieejama. Pēc tam vakcinācija jāveic saskaņā ar mūsu vislabākajām zināšanām un veselības stāvokli.

Medicīnas zinātne un ticība cieši sadarbojas, un tās ir jāpielieto kopā. Tās ir viena otru papildinošas. Radošums un atjautība ir Dieva dāvanas. Zinātnes pierādījumi ir nepārprotami skaidri: vakcīnas glābj dzīvības. To blakusparādības galvenokārt ir nelielas un īslaicīgas. Vairāki pozitīvie aspekti pārliecinoši atsver minimālos negatīvos aspektus un veselības apdraudējumus. Kā saka Elena Vaita: “Dievs ir zinātnes autors. . . .Nezināšana var mēģināt atbalstīt skepticismu, apelējot pie zinātnes; bet tā vietā, lai atbalstītu skepticismu, patiesā zinātne sniedz jaunus pierādījumus par Dieva gudrību un spēku. Pareizi saprasti, zinātne un rakstītais vārds sakrīt, un katrs izgaismo viens otru. Kopā viņi mūs ved pie Dieva, mācot mums kaut ko par gudrajiem un labumu sniedzošiem likumiem, caur kuriem Viņš darbojas.”(4)

Tas nav tas.

Apgalvojums, ka vakcinācija pret COVID-19 nozīmē Atklāsmes grāmatas zvēra zīmes saņemšanu un ka tas mainīs jūsu DNS, ir rupja Svēto Rakstu ļaunprātīga izmantošana. Šāda dezinformācija ir saistīta ar neskaidrībām par mRNS bāzi vakcinācijai pret koronavīrusu un SARS. Dažādas sazvērestības teorijas ārkārtīgi nepareizi piemēro Bībeles tekstus, lai radītu bailes un atkarību no viltus “skolotājiem”. Bībeles pravieši nerunā pret vakcināciju. Vakcinācijai nav nekāda sakara ar zvēra zīmi vai viltus Babilonijas mācību. Šeit ir vairāki iemesli:

Zvēra zīme ir par viltus reliģisko sistēmu, kas ir pret Dievu, Viņa tautu un Viņa likumu.

Zvēra zīme ir par Dieva mīlestības rakstura sagrozīšanu, pieņemot nebībeliskās mācības par svētdienas svētumu un dvēseles nemirstību, ieskaitot mūžīgo spīdzināšanu ellē.

Zvēra zīme ir par viltus pielūgsmi, kas ietver garīgi indīgas doktrīnas, kuras Svētie Raksti sauc par Babilonijas mācību, atspoguļojot Bābeles torņa apjukumu.

No otras puses, Dieva zīmogs ir debesu apstiprinājums tam, ka ticīgais ir pieredzējis patiesu atpūtu un mieru Jēzū Kristū; šāda atpūta, visā tās pilnībā, ietver Bībeles sabata ievērošanu un svētīšanu kā Dieva mūsu Radītāja un Pestītāja zīmi, paužot uzticību vispusīgajam Bībeles doktrīnu klāstam, kura centrā ir Trīsvienības Dievs. Tie, kam ir Dieva zīmogs, mīl, godā un slavē Viņu kā savu Radītāju un Glābēju. Viņu raksturā un dzīvesveidā ir redzama viņu pieredze nepārtraukti kļūstot līdzīgākiem Kristum. Šāda dzīve Dieva žēlastībā integrē un atjauno mūsu fizisko, emocionālo, garīgo un sociālo dzīvi, caur Viņa Vārdu un Svētā Gara spēkā.

   Elenas Vaitas saistība ar vakcīnām.

Elena Vaita neko nerakstīja par vakcināciju. Taču viņas dzīve un prakse atbalsta un apstiprina šinī rakstā sniegtās pārdomas. Vaita pati bija vakcinēta un mudināja citus to darīt vismaz divu iemeslu dēļ: (1) mūsu pašu veselības stāvoklis ļauj mums efektīvi kalpot citiem; un (2) vakcinācija novērš slimības pārnešanu un citu cilvēku aplipināšanu. Vaita mudināja citus vakcinēties pret bakām, un vakcinējās arī pati, kā stāsta aculieciniece D. E. Robinsona, viena no viņas sekretārēm: Elena Vaita “tika vakcinēta un mudināja vakcinēties savus palīgus, kuri bija ar viņu saistīti”. Viņa apzinājās, ka tas pasargās gan viņu, gan citus: ”Viņa arī apzinājās briesmas, ka viņi var aplipināt citus, ja viņi neievēros šo piesardzības pasākumu.”(5) Viņa saprātīgi ieteica: ”Tiem, kas meklē dziedināšanu ar lūgšanu, nevajadzētu aizmirst izmantot tos ārstniecības līdzekļus un iespējas, kas ir pieejami uz vietas. Tas nav ticības noliegums izmantot tādus līdzekļus, kādus Dievs ir nodrošinājis, lai mazinātu sāpes un palīdzētu dabai tās atjaunošanas darbā. . . .

Dievs ir devis mūsu spēkos iegūt zināšanas par dzīves likumiem, un tās ir pieejamas mūsu lietošanai. Mums vajadzētu izmantot visas iespējas veselības atjaunošanai, izmantojot visas iespējamās priekšrocības, strādājot saskaņā ar dabas likumiem. Kad esam lūguši par slimo atveseļošanos, varam strādāt ar vēl lielāku enerģiju, pateikdamies Dievam, ka mums ir privilēģija ar Viņu sadarboties, un lūdzot Viņa svētību līdzekļiem, ko Viņš pats ir nodrošinājis.”(6)

Nobeigums.

Vakcīnas glābj dzīvības, apturot slimību izplatīšanos, taču pārāk ilga novilcināšanās daudziem rada problēmas, kad ir jau par vēlu ko mainīt. Vakcīnas novērš komplikācijas, kas saistītas ar veselības pasliktināšanos. Izlūgto Dieva svētību pielietošana saglabā mūsu dzīvību un pasargā citus.

Mēs Bībelē neesam neko atraduši uzrakstītu tādu, kas atturētu cilvēkus no vakcinācijas. Gluži pretēji, pamatojoties uz Bībeles materiālu, mēs ļoti iesakām šo profilaktisko pasākumu cilvēkiem, kuriem nav īpaši nopietnu veselības problēmu. Ja mūsu ķermenis nepieder mums un mēs esam atbildīgi Dieva priekšā par to, kā mēs par to rūpējamies, un ja Dievs prasīs atskaiti par mūsu mīlestību pret tuvāko, tad rūpes par savu, kā arī par tuvākā veselību ir obligātas. Pāvils nepārprotami norāda, ka „ēdat vai dzerat vai ko vien darāt, dariet to visu Dievam par godu” (1. Kor. 10:31). Vakcinācija dos slavu Dievam, palīdzot mums un citiem dzīvot drošāku dzīvi.

Mums ir vajadzīga dievišķa gudrība, lai zinātu, kā saņemt vislabāko informāciju un pieņemt nopietnus lēmumus. Šajā lēmumu pieņemšanas procesā noder uz pierādījumiem balstītas zinātnes sniegtā informācija, kas ļauj mums izvēlēties labākās pieejamās iespējas konkrētās dzīves situācijās. Elena G. Vaita apstiprina šādu pieeju. Rezultāts var kalpot misijas mērķiem: ”Ja viņi [neticīgie] redz, ka mēs esam saprātīgi attiecībā uz veselību, viņi būs vairāk gatavi ticēt, ka mēs esam saprātīgi Bībeles doktrīnās.”(7) No otras puses, viņa skaidri brīdina: ”Bet, kad cilvēki, kas iestājas par reformu, noved šo lietu līdz galējībām un ir nekonsekventi savā rīcībā, nav ko vainot cilvēkus, ja viņiem veselības reforma sāk riebties. . . . Šie cilvēki dara tādu darbu, kuru sātans vēlas, lai tas turpinātos.”(8)

Kopā ar Dievu mēs varam pārvarēt Covid nogurumu. Lai Viņš žēlsirdīgi dod mums spēju izšķirties un spēku rīkoties nesavtīgi saskaņā ar Viņa gribu, lai Viņš varētu mūs svētīt, un lai mēs būtu par svētību citiem. Elena Vaita gudri iesaka: ”Dieva brīnumi ne vienmēr izskatās ārēji kā brīnumi. Bieži vien tie tiek īstenoti tādā veidā, kas izskatās pēc dabiskas notikumu gaitas. . . .

Mēs lūdzam, lai mūs pasargā no sērgas, kas staigā tumsā, kas ar tādu spēku vajā pasauli; mums ir jāsadarbojas ar Dievu, ievērojot veselības un dzīvības likumus. Paveikuši visu, kas mūsu spēkos, mums ticībā jālūdz veselība un spēks. . . . Dievs mūs neiedrošina, ka Viņš darīs mūsu labā to, ko mēs varam darīt paši.”(9)

Ņemot vērā to, ka Elena Vaita izvēlējās vakcinēties gan sevis, gan sabiedrības labā, šķiet, ka mums ir dots labs piemērs, kuram sekot.

  1. Scripture quotations marked ESV are from The Holy Bible, English Standard Version, copyright © 2001 by Crossway Bibles, a division of Good News Publishers. Used by permission. All rights reserved.
  2. Ellen G. White, Selected Messages(Washington, D.C.: Review and Herald Pub. Assn., 1958, 1980), book 2, p. 346.
  3. Ibid., book 2, p. 280.
  4. Ellen G. White, Counsels to Parents, Teachers, and Students(Mountain View, Calif.: Pacific Press Pub. Assn., 1913), p. 426.
  5. G. White, Selected Messages, book 2, p. 303.
  6. Ellen G. White, The Ministry of Healing(Mountain View, Calif.: Pacific Press Pub. Assn., 1905), pp. 231, 232.
  7. Ellen G. White, Counsels on Health(Mountain View, Calif.: Pacific Press Pub. Assn., 1923), p. 452.
  8. Ellen G. White, Testimonies for the Church(Mountain View, Calif.: Pacific Press Pub. Assn., 1948), vol. 2, p. 377.
  9. G. White, Selected Messages, book 2, p. 346.

Jiří Moskala ir Septītās dienas adventistu teoloģiskā semināra dekāns un Vecās Derības ekseģēzes un teoloģijas profesors Endrjūsa Universitātē Berrienspringsā, Mičiganā.

No angļu valodas tulkoja Ineta Ābola.

Kategorija: