Viņš man rādīja dzīvības ūdens upi, tā bija skaidra kā kristāls un iztecēja no Dieva un Jēra goda krēsla.
 Viņas ielas vidū un upei abās pusēs bija dzīvības koks, tas nesa augļus divpadsmit reizes, katru mēnesi savu augli, un viņa lapas bija tautām par dziedināšanu.
                                                                                              (Atkl.gr.22:1-2)

Cilvēks cer, kamēr vien viņš dzīvo. Tas ir vispārzināms fakts. Cerība ir gaidas, pārliecības pilnas ilgas pēc labā īstenošanās. Cerība ir viena no cilvēka dzīves pamatvajadzībām. Tā ir kā gaiss, ko elpojam, un maize, kuru ēdam. Tas nozīmē, ka pastāvīga raudzīšanās uz priekšu pretī mūžībai nav veids, kā izbēgt no realitātes, vai tieksme redzēt sev vēlamo par esošo, bet gan darbošanās pašreizējās pasaules labā.

Bet šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu, un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.

            Jņ. 17:3          

Vakar izlasīju ziņu, ka Itālijā no Covid-19 miruši 67 priesteri. Grūti ir aptvert tos mērogus un cilvēku skaitu, kurus ir piemeklējusi slimība. Daudzviet dzird runas par esošo situāciju gan pasaulē, gan mūs valstī. Cilvēku prātos valda neziņa un nedrošība par tagadni un nākotni. Šķiet, ka sabiedrība ir apstākļu piebremzēta, lai apstātos un veltītu laiku pārdomām par dzīves jēgu un patiesām vērtībām.  Bieži ir tā, ka grūtībās dvēsele sāk meklēt kādu augstāku palīgu- Dievu, jo Viņam var pilnībā uzticēt savu nākamību. Nevajag lolot veltas ilūzijas, ka pasaule kļūs labāka. Bībeles autori skaidri runā, ka pasaules notikumi  paliks aizvien dramatiskāki līdz brīdim, kad Jēzus nāks uz Zemi debesu godības varenībā. Kā dzīvot šādā pasaulē?

..„Laidiet bērniņus un neliedziet tiem pie Manis nākt, jo tādiem pieder Debesu valstība”. (Mt.19:14).

Cēsu SDA draudzē šajā gadā notikuši jau divi ģimenēm ar bērniem veltīti pasākumi.

Sabatā pēcpusdienā kā mazi čalojoši strautiņi pavasarī ieradās vairāk par četrdesmit dažāda vecuma posma bērni kopā ar māmiņām ,tētiem ,opīšiem un omītēm. Ceļu meklētāju kluba dalībnieki Patrīcija un Ernests visus mīļi sagaidīja atvērti, ar siltu smaidu un prieku.